Godātais Parlamentārās Asamblejas prezidenta kungs,
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs,
Godātie ministri,
Godātie deputāti,
Ekselences,
Dāmas un kungi!

Esmu priecīgs par šo vienreizējo iespēju uzrunāt tik daudzu valstu pārstāvjus šeit Rīgā. Savā veidā šī sanāksme simbolizē valstu atvērtību un sadarbību, stabilitāti un drošību, kas mums – pirms 20 gadiem atdzimušai valstij toreiz nemaz nelikās tik pašsaprotams. Jūsu klātbūtne Rīgā un mūsu kopīgā sadarbība starptautiskās drošības vairošanā apliecina, ka Latvija ir izvēlējusies pareizo ārpolitisko virzību – dalību Transatlantiskajā aliansē.

6 gadu laikā kopš Latvija ir NATO dalībvalsts mēs esam panākuši Latvijas turpmākai attīstībai nepieciešamo ārējās drošības līmeni, solidaritātes ar sabiedrotajiem sajūtu un psiholoģiskā komforta sajūtu. Tas liecina tikai par vienu – ka salīdzinoši īsā laikā ar pašu spēkiem, ar draugu un sabiedroto atbalstu ir panākts viens no diviem galvenajiem Latvijas politiskajiem mērķiem – mūsu valsts un visu tās iedzīvotāju drošība.

Latvijas pievienošanās NATO stiprināja valstiskās neatkarības neatgriezeniskumu, atbilda pašas Ziemeļatlantiskās alianses interesēm, kā arī kopumā bija nozīmīgs solis Eiropas drošības un stabilitātes veicināšanā. Par šādu pozitīvo ietekmi liecina nemainīgi augstais sabiedriskās domas atbalsts Latvijas dalībai NATO. Tas saglabājas nemainīgi augsts neskatoties uz karavīru upuriem, kurus mums ir nācies nest starptautiskajās operācijās. Visu sešu gadu laikā dalību NATO stabili atbalsta vairāk par pusi un līdz 2/3 Latvijas iedzīvotāji.

Otrkārt, Aliansei ir spēcīga Transatlantiska saite starp Ameriku un Eiropu, kas nodrošina NATO spēku un vitalitāti. Nekļūdīšos, ja teikšu, ka šī Transatlantiskā saite, kas sakņojas NATO dalībvalstīm kopīgajās vērtībās un gatavībā tās aizsargāt, ir spēcīgākais Aliansi vienojošais faktors. Transatlantiskās saites noturība ļauj mums risināt drošības jautājumus arī aiz NATO robežām.

Treškārt, pati Alianse politiskajā un militārajā ziņā turpina dinamiski piemēroties pastāvīgi notiekošajām starptautiskajām pārmaiņām. Spēja mainīties līdzi starptautiskās drošības videi ir apliecinājums/garantija, ka NATO dalībvalstis arī nākotnē spēs atrast labākos paņēmienus un radīt nepieciešamās spējas savas drošības nosargāšanai. Par Alianses politisko dinamismu liecina 20 gadu laikā uzsāktā sadarbība ar visām Eiro-Atlantiskās telpas valstīm un ar citām valstīm visā pasaulē.

Ceturtkārt, Alianse paliek arvien stiprāka arī starptautiski – to pierāda vairāku Eiropas valstu vēlme iestāties NATO un arī palielinās to valstu loks ārpus Eiropas, kuras vēlas ciešāk sadarboties ar Aliansi, piemēram, Afganistānā vai citās operācijās. Šo valstu loks ir paplašinājies līdz Āfrikai dienvidos, Austrālijai austrumos un Dienvidamerikai rietumos, tas ietver arī Krieviju. Alianses pievilkšanas spēks joprojām ir milzīgs.

Dārgie viesi,

Šī – pēc NATO samitā 2006.gadā - ir otrā NATO augsta līmeņa sanāksme Rīgā. Tikai šoreiz tā notiek kopā ar partneriem, kas demonstrē Latvijas un Alianses atvērtību plašai sadarbībai drošības stiprināšanā.

Man kā izpildvaras pārstāvim ir tas gods un esmu pateicīgs par iespēju uzrunāt NATO parlamentāro asambleju, lai nodotu 3 galvenos vēstījumus. Pirmkārt, manas valsts - Latvijas drošība un labklājība ir piedzīvojusi milzīgu izaugsmi pēdējo 20 gadu laikā, kad radās plašākas sadarbības un integrācijas iespējas Eiro-Atlantiskajā saimē. Tātad mēs esam kļuvuši drošāki pateicoties Jūsu valstu sadarbībai ar mums. Latvija turpinās sadarboties ar Eiropas un citām valstīm, lai turpinātu drošības nostiprināšanu Eiropā, kā arī aiz tās robežām citur pasaulē.

Otrkārt, dažādojoties draudu avotiem, kā arī diversificējoties valstu izpratnei par draudiem ir nepieciešams saglabāt Alianses vienotību. Vienotības stiprināšanai ir nepieciešams ciešāks dialogs starp dalībvalstīm un partneriem, starp nacionālām valdībām un parlamentiem, kā arī starp vēlētajiem pārstāvjiem un sabiedrību. Latvija vēlas nostiprināt Alianses solidaritāti un vienotību saskaroties ar 21.gadsimta drošības izaicinājumiem. Tāpēc uztveru to kā īpašu atbildību un iespēju uzrunāt Jūs - tautas vēlētus pārstāvjus, lai veicinātu šīs vienotības nostiprināšanos valdību, parlamentu un sabiedrību līmenī.

Treškārt, Alianses sadarbība ar partneriem nekad nav bijusi tik plaša, cik plaša tā ir pēc paplašināšanās. Tas nozīmē, ka NATO ir nozīmīga ne tikai tās dalībvalstīm, bet arī plašam valstu lokam ārpus NATO. Un tas ir saprotams. Pasaulē notiekošie politiskie, ekonomiskie, klimatiskie procesi ir kļuvuši saistītāki, savstarpēji atkarīgāki un līdz ar to pasaule - vienotāka. Jaunie draudi ir pārnacionāli un arī pārinstitucionāli. Par to mēs pārliecinājāmies ne tikai cīņā pret terorismu Afganistānā, bet arī ierobežojot masu iznīcināšanas ieroču izplatību, pirātismu, pārvarot klimata izmaiņu radītās sekas, risinot enerģijas pieejamības jautājumu, kā arī pasaules finanšu krīzes un ekonomiskās recesijas situācijā. Neviena valsts nav tik liela, lai viena pati varētu atrisināt kādu no globālajiem izaicinājumiem un neviena valsts nav tik maza, lai šīs problēmas to neskartu. Tāpēc Latvija kā NATO dalībvalsts vēlas paplašināt un stiprināt sadarbību ar partnervalstīm.

Dāmas un kungi,

Minētos trīs uzstādījumus Latvija īstenos ņemot vērā NATO ietvaros notiekošo stratēģisko pārskatu, kas noteiks Alianses mērķus un uzdevumus 21.gadsimtam. Vienlaikus, lūkojoties tālākā nākotnē mēs nevaram abstrahēties no šī brīža Alianses svarīgākā operacionālā jautājuma – atbalsta Afganistānas valdībai drošības, pārvaldības un ekonomiskās attīstības jomā. Savukārt gan mūsu visu kopējie panākumi Afganistānā, gan NATO efektivitāte nākotnē ir atkarīga no šiem mērķiem atvēlētajiem resursiem un no ekonomiskās un finansiālās situācijas kopumā. Spēja sabalansēt īstermiņa finansiālās iespējas, operacionālās vajadzības ar ilgtermiņa uzstādījumiem noteiks, cik stipri, vienoti un efektīvi Alianse spēs funkcionēt pēc tam, kad ekonomiskā krīze būs pārvarēta un situācija Afganistānā būs stabilizēta.

Finanšu krīze un ekonomiskā lejupslīde atstāja iespaidu uz budžeta izdevumiem un programmām daudzās valstīs, arī Latvijā. Jostas savilkšana skāra sociālās, izglītības, aizsardzības jomas. Tomēr, lai kādi ekonomiskie satricinājumi nenotika Latvijā, mēs apzinājāmies, ka tie nedrīkstēja būtiski ietekmēt mūsu spējas turpināt ārpolitiskās aktivitātes. Tie nedrīkstēja negatīvi ietekmēt līdzdalību svarīgajās starptautiskajās operācijās un misijās. Mēs apzinājāmies, ka turpināt sniegt palīdzību citiem tad, kad pašiem ir grūti, ir grūta, bet vispareizākā rīcība/izvēle. Latvijas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos mēs uzskatījām, ka ir svarīgi palikt uzticīgiem saviem starptautiskajai sabiedrībai dotajiem solījumiem. Tagad mēs ceram, ka starptautiskā sadarbība un savstarpējās saiknes krīzes rezultātā kļūs tikai stiprākas.

Valsts aizsardzība un drošība ir domāšana ilgtermiņa un līdz šim esam spējuši arī darbos apliecināt ilgtermiņa nodomu nemainību mūsu sabiedrotajiem. Tādā veidā esam nostiprinājuši sabiedroto saites ar mums. Tam visredzamākais un vislabākais apstiprinājums ir NATO valstu veiktā Baltijas valstu ikdienas gaisa telpas patrulēšana. Tas atbilstu mūsu drošības interesēm.

Šobrīd var teikt, ka dziļākais krīzes posms jau ir aiz muguras, esam veikuši būtisku budžeta izdevumu struktūras pārskatīšanu un to samazināšanu, kā arī nepieciešamās reformas atsevišķās jomās. Daudziem iedzīvotājiem mūsu valstī ir bijušas sāpīgas pārmaiņas, tomēr lielākā daļa apzinājās, ka bez ievērojamiem taupības pasākumiem ekonomiku sabalansēt nebūtu iespējams. Esmu pateicīgs Latvijas iedzīvotājiem par izpratni un atbalstu, par spēju mobilizēties krīzes pārvarēšanai. Esmu pārliecināts, ka mūsu kopējā pieredze krīzes pārvarēšanā radīs iedvesmu citām valstīm, kuras šobrīd pārdzīvo līdzīgas šķietami nepārvaramas grūtības.

Šodien jau ar zināmu optimismu varam teikt, ka esam palielinājuši eksportspējīgo nozaru lomu ekonomikas struktūrā un salīdzinoši īsā laika sprīdī būtiski uzlabojuši ārējās tirdzniecības balansu. Protams, ka krīzi mēs nepārvarējām vieni.  Tas nebūtu iespējams, ja mums nepalīdzētu Eiropas Savienības valstis un starptautiskie aizdevēji. Ekonomiskā krīzē saņemtais atbalsts mūsu valstij vēlreiz ļāva novērtēt, ko nozīmē būt ES un NATO dalībvalstij.

Dāmas un kungi,

Afganistānas drošība un nākotne ir cieši saistīta ar Eiropas, tai skaitā arī Latvijas drošību. Mēs gribam stiprināt savu ilgtermiņa drošību un Afganistānas gadījumā tas nozīmē, ka ir nepieciešama mūsu ilgtermiņa palīdzība. Esmu tikko atgriezies no vizītes Afganistānā un ar savām acīm pārliecinājos, cik apjomīgs un visaptverošs ir starptautiskās sabiedrības līdzdalības līmenis valsts atjaunošanā. Tāpat es pārliecinājos, ka drošība, pārvaldes spēja un ekonomisko pamatu izveidošana joprojām ir nopietns izaicinājums gan Afganistānas tautām, gan reģiona valstīm, gan starptautiskajai sabiedrībai. Ikviena līdzdalības formai ir nozīme. Mēs nevaram atļauties atstāt iesākto darbu pusratā. Mēs turpināsim Afganistānai palīdzēt. Mēs vairākkārt starptautiskajos forumos esam apliecinājuši savu nodomu nopietnību un apliecinām tos šeit vēlreiz.

Par Latvijas uzņemto saistību nopietnību liecina arī fakts, ka mūsmāju ekonomiskās krīzes apstākļos ievērojami samazinot aizsardzības izdevumus, mēs tomēr esam saglabājuši iepriekšējo dalības ISAF operācijā līmeni. Arī krīzes apstākļos Latvijas devums ISAF operācijā ir viens no augstākajiem per capita izteiksmē. Protams, ne jau skaitļiem šeit ir izšķirošā nozīme. Ir svarīgi, lai katrs ar savu devumu – lielu vai mazu, reāli veicinātu Afganistānas nostiprināšanu.

Kā zinām, viens no svarīgākajiem Afganistānas valdības uzdevumiem ir drošības spēku izveidošana. Latvija palīdz arī šajā jomā. Latvija ir mazākā valsts, kura  ir izveidojusi savu operacionālo Afganistānas drošības spēku apmācības vienību. Tā savus uzdevumus [kopā ar ASV] jau trešo gadu pilda visnemierīgākajā Afganistānas daļā – pie robežas ar Pakistānu.

Pēc savas vizītes Afganistānā un tikšanās ar mūsu karavīriem es gribētu izmantot iespēju vēlreiz publiski pateikties visiem dienējušajiem karavīriem un civilajiem ekspertiem un viņu ģimenēm Latvijā par psiholoģisko un morālo atbalstu veicot Latvijai un kopējai drošībai tik svarīgo un bīstamo dienestu. Paldies Jums!

Pieminot Pakistānu, ir jāpiemin arī sadarbība reģionā. Terorisms nav īpaša Afganistānai raksturīga problēma, tā ir reģiona problēma. Un to var sekmīgi risināt tikai visam reģionam kopā. Mums – Baltijas valstij ir sava – ļoti pozitīvā reģionālās sadarbības pieredze visos līmeņos un šī pieredze saka, ka dialogā un praktiskajā plāksnē kopīgiem spēkiem var atrisināt daudzas problēmas. Šī sadarbība, cita starpā, izpaužas arī Afganistānā, kur mēs esam vienā provinces atjaunošanas vienībā ar Norvēģiju.

Viens no šī brīža nozīmīgākajiem Afganistānas valdības darbiem ir radīt apstākļus līdz šim karojošo pušu samierināšanai. Bez samierināšanās un karojošo elementu atgriešanās (reintegrācijas) sabiedrībā nebūs iespējams sasniegt drošību, kas ir svarīgs priekšnoteikumus arī ekonomisko pamatu radīšanai. Mēs liekam lielas cerības uz vienlaikus ar NATO PA notiekošo Loya Jirga sapulci, lai gan apzināmies, ka sagaidīt ātrus rezultātus nebūs iespējams. Būs vajadzīgs ilgstošs process, bet galvenais ir panākt, lai visas puses ir iesaistītas, neviens nav atstāts ārpus procesa un tiktu radīti vajadzīgie priekšnoteikumi noturīgai/patiesai samierināšanai.

Nekad Afganistānai nav bijusi pievērsta tik liela starptautiskā uzmanība kā tas ir šobrīd. Līdz šim nav bijis labāks brīdis (momentum), lai politiskos, militāros, ekonomiskos un attīstības palīdzības resursus pārvērstu reāli taustāmos rezultātos. Mēs ceram, ka šogad būs provinces, kurās būs radīti atbilstošie apstākļi reālai varas nodošanai (transition) afgāņu rokās. Tas būtu nopietns pavērsiens, kuru varētu atzīmēt Lisabonā notiekošajā NATO samitā novembrī.

Līdz Lisabonas samitam NATO dalībvalstis būs nopietni izanalizējušas gaidāmos 21.gadsimta izaicinājumus un noteikuši parametrus Alianses darbībai šo draudu novēršanā. Kopš Latvijas iestāšanās NATO tā ir pirmā visaptverošā stratēģiskā diskusija par Alianses mērķiem, pamatuzdevumiem un tālāko virzību. Jāsaka, ka mēs esam apmierināti ar līdzšinējās diskusijas gaitu. Nav šaubu, ka Alianse saglabās līdzšinējo pamatuzdevumu – dalībvalstu brīvības un drošības garantēšana.

Papildus šim uzdevumam ir jāatrod pareizā pieeja, kā pozitīvā veidā ietekmēt mainīgo drošības vidi, kuru raksturo asimetrisko draudu klātesamība. Apdraudējums, ko var radīt jaunie draudi vairs nav atkarīgs tikai no robežu stiprības vien. Ir jāmeklē atbildes uz jaunajiem draudiem – klimata izmaiņu radītā ietekme, pretraķešu aizsardzības jautājums, atsevišķi enerģijas drošības aspekti, kiberdrošība u.c.

Spriežot pēc pirmajiem rezultātiem – ekspertu grupas ziņojuma NATO ģenerālsekretāram – jau sākotnējā diskusijā ir izkristalizējusies laba formula, kas kodolīgi raksturotu Alianses darbības formulu turpmākajām desmitgadēm: garantēta drošība – dinamiska sadarbība (assured security – dynamic engagement).

Šī Latvijai izklausās ilgtspējīga filozofija un es ceru, ka par to Lisabonas samitā varēs vienoties visas dalībvalstis. Šīs kodolīgi izteiktās filozofijas pamatjēgu mēs saprotam tā, ka dalībvalstu drošības praktiska nostiprināšana ļaus visām 28 valstīm ar lielāku paļāvību piedalīties drošības risku novēršanā aiz mūsu robežām. Un no otras puses – preventīva sadarbība ar visām NATO partnervalstīm un citām trešajām valstīm asimetrisko draudu mazināšanā ļaus novērst krīžu izcelšanos un tādējādi stiprinās pašu Alianses dalībvalstu drošību. Manuprāt Alianses tradicionālo spēju saglabāšana un atvērtība plašākai sadarbībai ir laba filozofija, kas atbilst NATO valstu un klātesošo partnervalstu interesēm.

Alianse vēl nav izsmēlusi dalībvalstu un starptautiskās drošības vairošanas iespējas un tāpēc ir jāturpina tās solidaritātes stiprināšana un operacionālo spēju vairošana. Latvija turpinās piedalīties šajā darbā. Latvijas pamata intereses attiecībā pret NATO – Alianses politiskā vienotība un operacionālo spēju palielināšanās saglabājas nemainīgas. Tās stiprina Aliansi. Tās ir svarīgs priekšnoteikums, lai Aliansei būtu stipras partnerattiecības. Tas stiprinātu Latvijas un visu mūsu kopējo drošību.

Pateicos par uzmanību.