| NATO civilā atbalsta sistēma (20.04.2010.) |
 |
|
Tā būs tāda ietekme, kuru cilvēki mēdz uztvert kā pašsaprotamu un par kuru neko daudz nedomā. Galu galā mēs taču radām armijas, lai tās aizsargātu mūs – civiliedzīvotājus, kas darbojas biznesa, kultūras vai politikas jomā (vai gluži vienkārši vada savu ikdienišķo dzīvi), un ļoti labprāt ļaujam uniformās tērptajiem vīriem un sievām tikt galā ar visu to smago darbu, kas ir saistīts ar nacionālo drošību. Un tomēr drošības aliansi – NATO – veidojošo 28 valstu militārpersonas nevarētu darīt to, ko tās dara pēc vislabākās sirdsapziņas, ja nesaņemtu pilnvērtīgu civilo atbalstu, kā arī politiskus norādījumus. 28 NATO dalībvalstu parlamenti nodrošina šādu atbalstu un dod norādījumus, un to pārstāvji divreiz gadā pulcējas, lai padarītu NATO par vēl efektīvāku aliansi. Uz sesiju, kas notiks Rīgā no 28.maija līdz 1.jūnijam, sabrauks 257 vadošie politiķi, kuri pārstāvēs dažādu veidu parlamentus. To vidū būs 36 politiķi no ASV Senāta un Pārstāvju palātas, 18 Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas un Lordu palātas locekļi, 18 likumdevēji no Francijas Nacionālās Asamblejas, 18 Vācijas Bundestāga locekļi un 12 Turcijas Lielās Nacionālās Asamblejas pārstāvji, turklāt vēl 155 cilvēki no citiem parlamentiem, kuri pazīstami ar tādiem nacionāli kolorētiem nosaukumiem kā Folketinget, Riigikogu, Drzavni Zbor, Orszaggyules, Stortinget, Althingi, Camera Deputatilor, Seimas, Eerste Kamer/Tweede Kamer un La Chambre. Lai gan Latvijas Saeimu pārstāvēs tikai trīs delegāti, tai attiecībā uz šo sanāksmi ir īpaša loma – kā jau 2010.gada pavasara sesijas oficiālajai uzņēmējai un rīkotājai. Ja vēlaties iegūt vairāk informācijas par to, kas padomā parlamentāriešiem – NATO politikas veidotājiem, apmeklējiet Saeimas speciālo mājaslapu www.natopariga.lv. Šeit jūs atradīsiet visu, ko vēlaties zināt par sesiju, tās programmu, dalībniekiem un tajā izskatāmajiem jautājumiem, kā arī Latvijas delegācijas vadītājas deputātes Vairas Paegles sirsnīgu sveicienu. (Tā, piemēram, ja alkstat uzzināt, kura valsts savu parlamentu dēvē par Orszaggyules, tad ejiet tieši uz http://www.natopariga.lv/dalibnieki/delegti. Izpētiet šo mājaslapu no sākuma līdz galam - tad nākamajā kokteiļvakarā varēsit draugus pārsteigt ar savām zināšanām.) Kopš 2006.gada samita, kas arī notika Rīgā, šis ir plašākais Latvijā sarīkotais NATO pasākums. Papildus 257 oficiālajiem delegātiem uz to ieradīsies vēl 108 parlamentārieši no valstīm, kuras nav NATO locekles, pārstāvji no organizācijām, kuras ir NATO asociētie locekļi, reģionālie partneri un novērotāji (no Japānas, Ēģiptes, Izraēlas, Zviedrijas un Tunisijas). Ņemot vērā arī viņu padomniekus, NATO tehnisko personālu, tulkus un starptautisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, var aplēst, ka gandrīz 700 cilvēku uzturēsies Rīgā četras dienas, no sestdienas līdz otrdienai, lai runātu par NATO turpmāko darbību. 2006.gada NATO samitā Rīgā tikās prezidenti un premjerministri, 2010.gada pavasara sesija būs parlamentāriešu saiets. Taču ir jāsaprot, ka NATO tai vitāli nepieciešamo civilo atbalstu saņem ne tikai no politiķiem. Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO), kas nesen atzīmēja savu 10.gadskārtu, ir Latvijā vadošā mūsu valsts dalību NATO atbalstošā nevalstiskā organizācija. Latvija NATO pievienojās tikai pirms sešiem gadiem, bet entuziasti – LATO jaunieši jau četrus gadus iepriekš bija izvērsuši lielu informēšanas un skaidrošanas darbu, lai veicinātu Latvijas iestāšanos NATO. Pats par sevi saprotams, ka ideju par LATO dibināšanu 2000.gadā izvirzīja Imants Lieģis, kurš tolaik bija Latvijas vēstnieks NATO. Viņš bija arī tas Latvijas pārstāvis, kurš Briselē visaktīvāk aizstāvēja mūsu valsts kā NATO dalībvalsts kandidatūru. LATO izveide bija tālredzīgs solis. Un tas ir likumsakarīgi, ka 10 gadus vēlāk bijušais vēstnieks Lieģis kļuva par ministru Lieģi un tagad vada Latvijas Aizsardzības ministriju. LATO ne tikai aktīvi piedalījās 2006.gada Rīgas samita rīkošanā, bet palīdzēja organizēt arī prestižo Rīgas konferenci, kurā pulcējas pasaules vadošie ārpolitikas un drošības politikas eksperti, lai apspriestu ar NATO saistītus jautājumus. Rīgas konference jau kļuvusi par gadskārtēju pasākumu, kurā piedalās valstu prezidenti un parlamentārieši. Kāpēc šī Rīgas sanāksme ir tik nozīmīga? NATO Parlamentārā Asambleja pieņem lēmumus, kas ietekmē NATO samitu, savukārt NATO samita lēmumi ietekmē katru no 28 dalībvalstīm, kā arī visas tās pasaules valstis, kuras tiecas iestāties NATO vai sadarboties ar to. NATO Parlamentārā Asambleja ir šā globālā konsekventā lēmumu pieņemšanas procesa izšķirošais posms. Esmu pārliecināts, ka vairums no mums savās ikdienas gaitās nemaz nejutīs Rīgā notikušās Parlamentārās Asamblejas sesijas ietekmi, bet, ja jūs par to domājat, tad ir labi. Tas nozīmē tikai to, ka organizācija, kura gādā par mieru un savu dalībvalstu drošību, dara to, kas tai jādara.
|