Biežāk uzdotie jautājumi Drukāt


Kas ir NATO Parlamentārā Asambleja?
Kad Latvijā notiks NATO Parlamentārās Asamblejas sesija?
NATO PA sesija un NATO samits: atšķirības
Kur norisināsies NATO PA Rīgas sesijas pasākumi?
Kuras mūsu valsts amatpersonas un eksperti plāno piedalīties šajā pasākumā?
Par ko šajā sesijā spriedīs NATO valstu parlamentārieši?
Kuras iestādes Latvijā ir iesaistītas pasākuma organizēšanā?
Kāpēc šāds pasākums tiek rīkots tieši Latvijā?
Cik Latvijai izmaksās NATO PA sesijas organizēšana?
Kādi ir Latvijas ieguvumi no Parlamentārās Asamblejas rīkošanas?
Kuri parlamenti ir pārstāvēti NATO Parlamentārajā Asamblejā?
Cik cilvēku ieradīsies uz Parlamentārās Asamblejas sesiju?
Vai pasākumi būs medijiem brīvi pieejami?
Kā Latvijas iedzīvotāji varēs uzzināt par sesijā apspriesto?
Vai sesijas organizēšanā tiks piesaistīti brīvprātīgie?
Vai plānoti satiksmes ierobežojumi?
Kādi būs satiksmes ierobežojumi NATO Parlamentārās Asamblejas sesijas laikā?
Vai sesijas laikā tiks atjaunota robežkontrole ar Šengenas valstīm?
Kad tiks atjaunota robežkontrole?
Uz kādu valstu robežām tiks atjaunota robežkontrole?
Vai tiks slēgti robežu šķērsojošie ceļi?
Kāpēc tas nepieciešams?
Kurās vietās pagaidu robežkontrole tiks atjaunota?
Uz kādiem autoceļiem robežkontrole tiks atjaunota?
Kuras personas tiks pārbaudītas?
Kas tiks pārbaudīts? Kādus dokumentus robežšķērsotājiem vajadzēs uzrādīt?
Kādi dokumenti jāuzrāda, šķērsojot robežu kopā ar bērnu?
Kur var iegūt informāciju par robežšķērsošanas jautājumiem?
Vai šajās dienās iedzīvotājiem būs brīvdienas tāpat kā NATO samita laikā?

Kas ir NATO Parlamentārā Asambleja?
NATO Parlamentārā Asambleja (PA) ir 1955.gadā dibināta konsultatīva starpparlamentāra organizācija, kas apvieno Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu parlamentāriešus. NATO PA ir kā tilts starp NATO un tās dalībvalstu likumdevējiem, kas palīdz uzturēt parlamentu un sabiedrības atbalstu alianses politikai.

NATO PA veicina parlamentu izpratni par svarīgākajiem drošības jautājumiem un iesaistīšanos to risināšanā, kā arī dod savu ieguldījumu NATO politikas skaidrošanā un popularizēšanā. Organizācija palīdz uzturēt un stiprināt transatlantiskās attiecības, kas ir alianses pamatā.

Šī starpparlamentārā organizācija var politiski ietekmēt NATO dienas kārtību un tās lēmumus. Atsevišķos jautājumos NATO PA ir paudusi stingrāku nostāju nekā pati organizācija. Tieši Parlamentārajai Asamblejai bija liela loma pozitīvas starptautiskās domas veidošanā, lai veicinātu Latvijas uzņemšanu NATO.

NATO valstu parlamentārieši strādā sesijās, kas notiek divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Sesija ir nozīmīgs šīs starptautiskās organizācijas notikums, ko organizē pēc kārtas visās NATO dalībvalstīs.


Kad Latvijā notiks NATO Parlamentārās Asamblejas sesija?

NATO PA pavasara sesija Rīgā notiks no 2010.gada 28.maija līdz 1.jūnijam.


NATO PA sesija un NATO samits: atšķirības

Parlamentārās Asamblejas sesijās piedalās galvenokārt NATO dalībvalstu un asociēto valstu parlamentu deputāti, savukārt NATO samitā valstis tiek pārstāvētas valstu vadītāju, valdību vadītāju un ministru līmenī.

PA formāts ir atvērtāks, un atšķirībā no 2006.gadā Rīgā notikušā NATO samita žurnālisti klātienē varēs sekot lielākajai daļai sesijas pasākumu.

NATO PA ir forums, kurā valstu deputāti diskutē par aktuāliem ārpolitikas, transatlantiskās partnerības, drošības un aizsardzības jautājumiem. Šī starpparlamentārā organizācija politiski ietekmē NATO dienas kārtību un tās lēmumus.

Atsevišķos jautājumos NATO Parlamentārā Asambleja ir paudusi stingrāku nostāju nekā pati organizācija. Tieši Parlamentārajai Asamblejai bija liela loma pozitīvas starptautiskās domas veidošanā, lai veicinātu Latvijas uzņemšanu NATO.

NATO samits ir forums, kurā alianses dalībvalstis pieņem lēmumus augstākajā līmenī. Samitos tiek pieņemti lēmumi par jaunu dalībvalstu uzņemšanu, jaunām alianses iniciatīvām un partnerību ar valstīm, kas nav NATO sastāvā.

NATO PA sesijas notiek regulāri – divas reizes gadā, savukārt NATO samiti nav regulāri un tiek rīkoti pēc nepieciešamības.

NATO PA sesijas organizēšana Latvijā prasīs daudzkārt mazāk naudas līdzekļu. Samita rīkošana izmaksāja 35 miljonus latu, savukārt NATO Parlamentārās Asamblejas sesijai atvēlēti 1,3 miljoni latu. Ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju, NATO PA sesijas organizēšanā daudzās pozīcijās tiek izmantoti esošie resursi. Piemēram, pasākuma rīkošanu nodrošina Saeimas darbinieki līdztekus saviem ikdienas pienākumiem.

NATO PA sesijas laikā drošības pasākumi un satiksmes ierobežojumi Rīgā nav plānoti tik apjomīgi kā tas bija NATO samitā 2006.gadā.


Kur norisināsies NATO PA Rīgas sesijas pasākumi?
Galvenā pasākuma norises vieta būs Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā Rīgā, kas saskaņā ar NATO PA memoranda prasībām atzīts par piemērotāko vietu šī pasākuma rīkošanai. Atsevišķi pasākumi norisināsies arī citviet Rīgā. Sesijas dalībnieki ekskursijās apmeklēs Rīgas interesantākās vietas, kā arī tūrisma objektus citviet Latvijā – Bauskā, Siguldā, Turaidā un Līgatnē.


Kuras mūsu valsts amatpersonas un eksperti plāno piedalīties šajā pasākumā?

Katras dalībvalsts parlamentu sesijā pārstāv sava delegācija. Arī šajā sesijā Latviju pārstāvēs Saeimas delegācija, kuras vadītāja ir Vaira Paegle, bet pastāvīgie pārstāvji – Dzintars Rasnačs un Visvaldis Lācis.

NATO PA plenārsēdē uzrunas teiks arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

NATO PA Rīgas sesijā ar ziņojumiem komitejās plāno uzstāties arī vairāki Latvijas politiķi un eksperti. Patlaban savu dalību pasākumā jau apstiprinājusi bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Plānots, ka NATO PA Politiskās komitejas delegātus uzrunās Latvijas ārlietu ministrs Aivis Ronis, Aizsardzības un drošības komitejā ar ziņojumu uzstāsies aizsardzības ministrs Imants Viesturs Lieģis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Ekonomikas un drošības komitejā – Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, bet Drošības civilās dimensijas komitejā runās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa.


Par ko šajā sesijā spriedīs NATO valstu parlamentārieši?

Šajā sesijā izskatāmo tēmu lokā būs jaunās NATO stratēģiskās koncepcijas izstrāde, alianses attiecības ar Irānu un Krieviju, pasaules ekonomiskā krīze, kā arī NATO vadītā militārā operācija Afganistānā un citas aktualitātes. Komitejās delegāti spriedīs par dažādiem ar drošības jomu saistītiem jautājumiem. NATO PA 2010.gada pavasara sesijas programma.


Kuras iestādes Latvijā ir iesaistītas pasākuma organizēšanā?

NATO PA sesiju Latvijā organizē rīcības komiteja Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes vadībā. Rīcības komitejā strādā pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas, Nacionālās radio un televīzijas padomes un Rīgas domes. Komitejas sastāvs.


Kāpēc šāds pasākums tiek rīkots tieši Latvijā?

NATO PA sesijas pēc kārtas tiek organizētas visās NATO dalībvalstīs, un Latvija ir viena no pēdējām dalībvalstīm, kurā sesija vēl nav rīkota. Lietuva organizēja NATO PA sesiju jau 2001.gadā, bet Igaunija to darīs 2012.gadā.
Lēmums par 2010.gada pavasara sesijas norisi Rīgā tika pieņemts jau 2005.gadā. Arī Valsts prezidenta vadītā Nacionālās drošības padome ir apstiprinājusi nepieciešamību rīkot šo pasākumu. Neskatoties uz dažādo ekonomisko situāciju, kopš NATO dibināšanas neviena valsts nav atteikusies no NATO PA sesijas organizēšanas.


Cik Latvijai izmaksās NATO PA sesijas organizēšana?
Pasākuma organizēšanas plānotās izmaksas ir aptuveni 1,3 miljoni latu. Ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju, pasākuma organizēšanas izmaksas ir maksimāli samazinātas. Saeima un arī citas iesaistītās institūcijas iespēju robežās strādās esošo resursu ietvaros, deleģējot saviem darbiniekiem papildu pienākumus.
Tomēr ir prasības, kuras saskaņā ar starptautiskajiem standartiem organizētājvalstij jāizpilda, piemēram, jānodrošina atbilstošas telpas, tehnoloģijas un pasākuma drošība. Sesijas rīkošanas standartu nosaka NATO PA memorands.
NATO PA ir valstiski nozīmīgs parlamentārs pasākums, kura organizēšanu tehniski nodrošina Saeima, tādēļ izdevumi iekļauti Saeimas 2010.gada budžetā.


Kādi ir Latvijas ieguvumi no Parlamentārās Asamblejas rīkošanas?
NATO PA sesijas organizēšana starptautiski tiek uzskatīta par prestižu pasākumu. Latvijai tā būs iespēja apliecināt sevi kā uzticamu partneri citām NATO dalībvalstīm.
NATO PA 2010.gada pavasara sesijas organizēšana ir iespēja mūsu valstī pulcēt augsta līmeņa politiķus un drošības jautājumu ekspertus, lai diskutētu par NATO turpmāko attīstību. Latvijai tā ir iespēja pievērst papildu uzmanību tiem jautājumiem, kas mums kā NATO dalībvalstij ir īpaši svarīgi.
Šī ir laba iespēja pasaulei atgādināt par sevi kā par valsti, kas ir piemērota liela mēroga starptautisku pasākumu rīkošanai. Tādējādi Latvijas vārds pasaulē izskanēs pozitīvā nozīmē.
Šāda pasākuma organizēšana ir ieguvums arī valsts ekonomikai, jo tā ir iespēja Latvijas uzņēmējiem piedāvāt savas preces un pakalpojumus. NATO PA dalībnieki segs savus uzturēšanās izdevumus – viņi maksās par viesnīcām, ēdināšanu, individuālo transportu, iepirksies, dosies ekskursijās un apmeklēs kultūras pasākumus. Pasākuma dalībniekiem tiks piedāvāti vairāki ekskursiju maršruti pa visu Latviju, tādējādi popularizējot tūrisma objektus un Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.
Aprēķini liecina, ka par viesnīcu, ēdināšanas un ekskursiju pakalpojumiem vien NATO PA dalībnieki Latvijā iztērēs apmēram vienu miljonu eiro.


Kuri parlamenti ir pārstāvēti NATO Parlamentārajā Asamblejā?
NATO PA sesijā aicināti piedalīties pārstāvji no 28 organizācijas dalībvalstīm un 14 NATO PA asociētajām dalībvalstīm. Rīgā gaidīti arī pārstāvji no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas, Rietumeiropas Savienības Asamblejas (Eiropas drošības un aizsardzības Parlamentārās Asamblejas) un Eiropas Parlamenta. Šajā sesijā piedalīsies arī Afganistānas pārstāvji.


Cik cilvēku ieradīsies uz Parlamentārās Asamblejas sesiju?
Kopumā Latviju šajās dienās plānojuši apmeklēt vairāk nekā 300 ārvalstu parlamentārieši, kā arī viņus pavadošās personas, delegāciju sekretāri, NATO PA starptautiskā sekretariāta darbinieki, tehniskie darbinieki, tulki, ārvalstu žurnālisti – kopā ap 700 cilvēkiem.


Vai pasākumi būs medijiem brīvi pieejami?
Akreditētiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem būs iespēja piedalīties visos mediju programmā iekļautajos pasākumos. Sesijas norises vietā akreditētie mediji varēs sekot plenārsēdes norises gaitai, kā arī komiteju sanāksmēm, ja vien konkrēta komiteja nebūs lēmusi citādi. Mediju klātbūtne nebūs iespējama delegāciju sekretāru sanāksmē, NATO-Krievijas parlamentārās komitejas sanāksmē, politisko grupu sanāksmēs, kā arī vadošās komitejas sēdē.


Kā Latvijas iedzīvotāji varēs uzzināt par sesijā apspriesto?
Latvijas iedzīvotājiem NATO PA plenārsēdei būs iespēja sekot tiešraidē Latvijas Televīzijas 1.kanālā, kā arī tiešsaistē NATO PA Rīgas sesijas oficiālajā mājaslapā. Iedzīvotāji informāciju par sesijas norisi varēs saņemt NATO PA oficiālajā mājaslapā. Liela daļa PA pasākumu būs brīvi pieejami arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.


Vai sesijas organizēšanā tiks piesaistīti brīvprātīgie?
Lai nodrošinātu augstvērtīgu NATO PA norisi, sesijas organizēšanā tiks iesaistīti brīvprātīgie, kuriem tā būs iespēja piedalīties plaša mēroga starptautiska pasākuma organizēšanā. NATO PA Rīgas sesijai brīvprātīgā statusā pieteikušies 40 interesenti, galvenokārt Rīgas Stradiņa universitātes studenti, kuri apliecinājuši labas valodu zināšanas, augstas komunikācijas prasmes, kā arī izrādījuši vēlmi un gatavību iesaistīties sesijas norises nodrošināšanā.

Brīvprātīgie būs iesaistīti viesu sagaidīšanā lidostā un viesnīcās, kā arī pavadīs viesus sesijas oficiālajā transportā un ekskursiju laikā. Daļa jauniešu palīdzēs NATO PA sekretariātam nodrošināt pastāvīgo komiteju sēžu un plenārsēdes norisi, bet citi būs iesaistīti tehniskajos darbos – dokumentu kopēšanā, izdalīšanā un savākšanā, kā arī sniegs citu nepieciešamo atbalstu.


Vai plānoti satiksmes ierobežojumi?

Ņemot vērā aktuālo drošības situācijas izvērtējumu, būtiski satiksmes ierobežojumi NATO PA sesijas laikā nav plānoti, ierobežojumi un iespējamās neērtības iedzīvotājiem paredzamas minimālas.


Kādi būs satiksmes ierobežojumi NATO Parlamentārās Asamblejas sesijas laikā?

Slēgt visa veida transportlīdzekļu  un gājēju kustību Rīgā:
1. Zundas krastmalā (posms aiz izstāžu kompleksa „Ķīpsala”), no 26.maija plkst.00:00 līdz 2.jūnijam plkst.19:00

Slēgt visa veida transportlīdzekļu kustību Rīgā:
1. Reimersa iela, no 28.maija plkst.00:00 līdz 1.jūnijam plkst.19:00

Stāvēšanas ierobežojumi Rīgā:
1. Ķīpsalas iela (abās ielas pusēs), no 28.maija plkst.00:00 līdz 2.jūnijam plkst.12:00
2. Zvejnieku ielā posmā no Kaiju ielas līdz M.Kaiju ielai (abās ielas pusēs), no 28.maija plkst.00:00 līdz 2.jūnijam plkst.12:00
3. Krišjāņa Barona ielā labēja pusē posmā 50 m no Elizabetes ielas virzienā uz Merķeļa ielu, no 28.maija plkst.00:00 līdz 2.jūnijam plkst.12:00
4. Kuģu ielā pie 24.nama, no 28.maija plkst.00:00 līdz 2.jūnijam plkst.12:00
5. 11.novembra krastmalā posmā no Miesnieku ielas līdz Poļu gātei, no 28.maija plkst.18:00 līdz 30.maijam plkst.12:00
6. Kungu ielā, posmā no Grēcinieku ielas līdz Kaļķu ielai, no 28.maija plkst.20:00 līdz 30.maijam plkst.12:00
7. Kaļķu ielā pie „Rīgas Tehniskās universitātes”, no 28.maija plkst.20:00 līdz 30.maijam plkst.12:00
8. Valguma ielā, posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai, no 28.maija plkst.20:00 līdz 30.maijam plkst.12:00
9. Elizabetes ielā, labēja pusē posmā 50 m līdz Antonijas ielai virzienā uz centru, no 28.maija plkst.20:00 līdz 30.maijam plkst.12:00
10. Torņa ielā, posmā no Citadeles ielas līdz Jēkaba ielai, no 30.maija plkst.20:00 līdz 31.maijam plkst.14:00
11. Noliktavas ielā, posmā no Torņa ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, no 30.maija plkst.20:00 līdz 31.maijam plkst.14:00
12. Jēkaba ielā, posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Torņa ielai, no 30.maija plkst.20:00 līdz 31.maijam plkst.14:00
13. Stāvlaukumā pie Nacionālā teātra galvenās ieejas, no 30.maija plkst.20:00 līdz 31.maijam plkst.14:00

Satiksmes ierobežojumi Jūrmalas pilsētā:
30.maijā no pulksten 08:00 līdz pulksten 17:00, būs aizliegta transportlīdzekļu stāvēšana Jūras ielā, posmā no Tirgoņu ielas līdz Ērgļu ielai. 
Savukārt Undīnes ielā, posmā no Jomas ielas līdz Jūras ielai, stāvēt aizliegts  no pulksten 08:00 līdz pulksten 23:00.

30.maijā no pulksten 17:00 līdz 23:00 transportlīdzekļu satiksme pilnībā būs slēgta Jūras ielā posmā no Ātrās ielas līdz Ērgļu ielai. Satiksme tiks novirzīta pa Ātro ielu virzienā no Jūras ielas uz Jomas ielu.

Par satiksmes ierobežojumiem un drošības pasākumiem sesijas laikā lūdzam interesēties Valsts policijā.
Kontaktpersona: Ieva Rekšņa
Tālrunis: 67075088, 29130397
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu


Vai sesijas laikā tiks atjaunota robežkontrole ar Šengenas valstīm?
Līdzīgi kā citās valstīs, lai nodrošinātu netraucētu NATO PA sesijas norisi, arī uz Latvijas robežām ar Eiropas Savienības valstīm laikā no 24.maija līdz 1.jūnijam plānots atjaunot robežkontroli.

Šis nav unikāls gadījums, un Šengenas valstis jau vairāk nekā 80 reizes pieņēmušas lēmumu uz noteiktu laiku atjaunot robežkontroli uz iekšējām robežām gadījumos, kad valstī notiek plaša mēroga pasākums. Piemēram, 2008.gadā Austrija uz mēnesi atjaunoja robežkontroli saistībā ar Eiropas čempionātu futbolā, bet Somija atjaunoja pagaidu kontroli uz ES iekšējām robežām sakarā ar EDSO ministru padomes sēdi.


Kad tiks atjaunota robežkontrole?

Robežkontrole tiks atjaunota no 2010.gada 24.maija pulksten 9.00 līdz 1.jūnija pulksten 18.00.


Uz kādu valstu robežām tiks atjaunota robežkontrole?
Robežkontrole tiks atjaunota uz Latvijas iekšējām robežām ar Lietuvu un Igauniju.


Vai tiks slēgti robežu šķērsojošie ceļi?

Nē, robežu šķērsojošie ceļi netiks slēgti.


Kāpēc tas nepieciešams?

Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu netraucētu NATO PA pavasara sesijas norisi.


Kurās vietās pagaidu robežkontrole tiks atjaunota?

Pagaidu robežpārbaudes laikā tiks veikta minimālā kontrole visām valstī ieceļojošām personām uz desmit autoceļiem (uz trīs autoceļiem uz Latvijas – Igaunijas robežas un septiņiem autoceļiem uz Latvijas – Lietuvas robežas), uz prāmju iekšējām līnijām Rīgas ostā un uz Šengenas līguma dalībvalstu avioreisiem starptautiskajā lidostā „Rīga”;
Pastiprināta pierobežas režīma kontrole būs Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas pierobežā, kur tiks veiktas pārbaudes izlases kārtībā.


Uz kādiem autoceļiem robežkontrole tiks atjaunota?
Robežkontrole tiks atjaunota uz šādiem autoceļiem:

– uz Latvijas – Lietuvas robežas:
1. A11 Liepāja – Lietuvas robeža (Rucava);
2. P105 Saldus – Ezere (Ezere);
3. A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene);
4. A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle);
5. P89 Ķekava – Skaistkalne (Skaistkalne);
6. P70 Svente – Lietuvas robeža (Subate);
7. A13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi).

– uz Latvijas – Igaunijas robežas:
8. A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži);
9. A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene);
10. A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka).


Kuras personas tiks pārbaudītas?

Pārbaudītas tiks Latvijā ieceļojošās personas.


Kas tiks pārbaudīts? Kādus dokumentus robežšķērsotājiem vajadzēs uzrādīt?

Robežsargi pārbaudīs personas identitāti, pamatojoties uz uzrādīto ceļošanas dokumentu, uzrādītā ceļošanas dokumenta derīguma termiņu un viltojuma pazīmju esamību, kā arī tiks veikta transportlīdzekļu dokumentu pārbaude un apskate izlases kārtībā.
Nepieciešamības gadījumā, t.sk., ja persona nevarēs uzrādīt nepieciešamos dokumentus, tiks veikta padziļināta pārbaude, izmantojot datu bāzes.
Lietuvas un Igaunijas robežsargi arī veiks pārbaudes savu valstu teritorijās.


Kādi dokumenti jāuzrāda, šķērsojot robežu kopā ar bērnu?
Braucot kopā ar bērniem, jāievēro kārtība, kādā valsts robežu šķērso bērni (2001.gada 10.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.310 „Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu’’ VII,daļa) – jāuzrāda bērna pase, dzimšanas apliecība, ja bērns nav ierakstīts vecāku pasē, notariāli apstiprināta pilnvara, ja bērns ceļo citas personas pavadībā;
Bērnam ceļojot patstāvīgi, nepieciešama arī notariāli apstiprināta vecāku piekrišana.

Valsts robežsardze iesaka:
– pēc iespējas atturēties no robežšķērsošanas laikā no šī gada 24.maija līdz 1.jūnijam;
– rēķināties ar to, ka uz robežām var veidoties rindas, tātad – savlaicīgi plānot izbraukšanu;
– obligāti ņemt līdzi ceļošanas dokumentu – Latvijas Republikas pasi.


Kur var iegūt informāciju par robežšķērsošanas jautājumiem?

– zvanot uz Valsts robežsardzi pa tālruni – 67075616 (visu diennakti);
– rakstot uz e-pastu – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ;
– apmeklējot robežsardzes mājaslapu –
www.rs.gov.lv.


Vai šajās dienās iedzīvotājiem būs brīvdienas tāpat kā NATO samita laikā?
NATO PA norises laikā papildu brīvdienas nav paredzētas.